Vēderrunātājs lietuviškai
Vēderrunātājs - vēderains
-a
,
pilvotas
-a
vēdergraizes
tik
pl.
(gen.
~graižu)
,
diegliai pilve
vēderīgs
-a
,
sk. vēderains
vēderkāji
ppr.
pl.
zool.
pilvakojai
vēderplēve
(gen.
pl.
~plēvju)
,
anat.
pilvaplėvė
vēderplēves iekaisums - pilvaplėvės uždegimas
vēderrunātājs
-a
,
pilvakalbys
-ė
vēders
pilvas
vēdera plēve - pilvaplėvė
piebāzt pilnu vēderu - prikimšti pilvą, prisivalgyti
♦
caurs vēders
fiziol.
- viduriavimas, palaidi
(paleisti) viduriai
ciets vēders
fiziol.
- vidurių užkietėjimas, kieti viduriai, prietvaras
slimniekam šodien nav izgājis vēders - ligonis šiandien ne[iš]situštino
tur nevar nopelnīt ne vēdera tiesu - ten net duonai negalima uždirbti
strādāt par vēderu
šnek.
- dirbti už pilvą
(maistą)
vēders nav grāmata
šnek.
- pilvas be langų
līst uz vēdera
(kāda priekšā)
šnek.
- šliaužioti ant pilvo
(prieš ką nors)
sajozt vēderu - suveržti diržą
smejas, vēderu turēdams
šnek.
- juokiasi pilvą susiėmęs
vēdersāpes
tik
pl.
(gen.
~sāpju)
,
pilvo skausmai
vēdersiksna
(pakinktų)
paspręstė,
papilvės diržas
vēdertīfs
med.
vidurių šiltinė