Vaļējs lietuviškai

Vaļējs - vaļējs   -a ,  atviras   -a, atidarytas   -a, atdaras   -a
ieiet pa vaļējām durvīm - įeiti pro atviras duris
stāvēja ap vaļēju kapu - stovėjo aplink atvirą kapą
ar vaļējām acīm - atviromis  (atmerktomis) akimis
pludināt vaļējus kokus - plukdyti palaidus medžius
♦
lauzties vaļējās durvīs - laužtis į atviras duris
vaļība
1. arch.  laisvė
2. nesivaržymas, laisvas elgesys, familiarumas
atļauties visādas vaļības - per daug sau leisti
vaļīgs   -a
1. laisvas   -a, neužimtas   -a
vaļīgs cilvēks - neužimtas žmogus
2. palaidas   -a, laisvas   -a, nekuklus   -i
vaļīga izturēšanās - laisvas  (nevaržomas) elgesys
3. laisvas   -a, palaidas   -a  (apie drabužį)
4. netvirtas   -a, silpnas   -a, laisvas   -a
vaļīgs miets - netvirtai įkaltas mietas
vaļīgi zobi - klibantys dantys
vaļīgi sasiet auklu - netvirtai  (laisvai) surišti virvelę
vaļīgi piešūta poga - silpnai prisiūta saga
vaļinieks   ~iniece   (gen.  pl.  ~inieču) ,  kampininkas   -ė, bežemis ir benamis valstietis, bežemė ir benamė valstietė
vaļoties   (~ojos,  ~ojies,  ~ojas,  ~ojās,  ~osies) ,  dykinėti, gyventi nieko neveikiant
vaļsirdība nuoširdumas, atvirumas, atviraširdiškumas
vaļsirdīgs   -a ,  nuoširdus   -i, atviras   -a, atviraširdis   -ė
vaļsirdīga atzīšanās - nuoširdus prisipažinimas
vaļsirdīgi runājot - atvirai kalbant