Kalbininkas latviškai

Kalbininkas - kalbà  (4)
1. valoda
gimtoji kalba - dzimta  (mātes) valoda
nacionalinė kalba - nacionālā valoda
literatūrinė kalba - literārā valoda
laikraštinė kalba - laikrakstu  (avīžu) valoda
šnekamoji kalba - sarunvaloda
rašomoji kalba - rakstu valoda
rašytojo kalba - rakstnieka valoda
kalbos raida - valodas attīstība
kalbos reiškiniai - valodas parādības
gestų kalba pārn. - žestu valoda
skaičių kalba pārn. - skaitļu  (ciparu) valoda
mokėti kelias kalbas - pārvaldīt vairākas valodas
rasti bendrą kalbą su kuo nors pārn. - atrast kopīgu valodu ar kādu
2. runa
aiški kalba - skaidra runa  (izruna)
netekti kalbos - zaudēt valodu
kalbos organai (padárgai) - runas orgāni
be tuščių kalbų - bez liekām runām
be jokių kalbų! - bez izrunāšanās!
apie tai negali būti nė kalbos - par to nevar būt ne runas
3. runa  (piem., uzstājoties)
sveikinamoji kalba - apsveikuma runa  (vārdi)
tiesioginė ir netiesioginė kalba gram.  - tiešā un netiešā runa
4.  dsk.  (kal̃bos) valodas  dsk., baumas  dsk.
piktos kalbos - ļaunas valodas
eina kalbos - klīst baumas
♦
kalbėjimas  (1) runāšana;
kalbėjimasis  (1) /sa/runāšanās;
kalbėsena  (1) runāšanas veids; izruna;
kalbėti  (kal̃ba, ~ė́jo)
1. runāt
kalbėti lietuviškai - runāt lietuviski
kalbėti niekus - runāt niekus
kalbamosios valandos - pieņemšanas  (runas) stundas
tarp mūsų kalbant - starp mums runājot
trumpai kalbant, reikalas aiškus - īsi sakot, lieta ir skaidra
2. pārn. runāt, izteikt, stāstīt; liecināt
faktai aiškiai kalba - fakti skaidri liecina  (rāda)
kalbėti poterius - skaitīt pātarus  (no galvas)
♦
mažiau kalbėk, daugiau daryk! - nerunā gari, bet dari!
kalbėtis  (kal̃basi, ~ė́josi) /sa/runāties;
kalbėtojas   -a  (1) runātājs   -a
kalbėtojo talentas - runātāja dotības
ankstesnysis kalbėtojas - iepriekšējais runātājs
kalbinėti   (~inė́ja,  ~inė́jo) ,   dem.   sk.   kálbinti;
kalbingas   -a  (1) valodīgs   -a, runīgs   -a;
kalbingumas  (2) valodīgums, runīgums;
kalbininkas   -ė  (2)
1. val. valodnieks   -ce
2. sar. runīgs cilvēks; liels runātājs, liela runātāja;
kalbinis   -ė  (2) valodas-; valodu-
kalbinė nuovoka - valodas izjūta
kalbinė medžiaga - valodas materiāls
kalbinės išraiškos priemonės - valodiskie  (valodas) izteiksmes līdzekļi