Kalnynas latviškai

Kalnynas - kálnas  (3)  arī pārn. kalns
į kalną - kalnā, pret kalnu
nuo kalno - no kalna
kalnų upokšnis - kalnu strauts
kalno viršūnė - kalna virsotne; kalngals
kalno papėdė - kalna pakājes
kalno ketera - kalnakore
ledo kalnas - ledus kalns
kalnų pramonė - kalnrūpniecība
kalnų ožys zool.  - kalnu āzis
knygų kalnai - grāmatu kalni  (kaudzes)
♦
nebe už kalnų - vairs nav aiz kalniem  (tuvu)
kam kalną pilti - kādam labu darīt
aukso kalnai - zelta kalni
kaip kalnas nuo pečių nuslinko - kā kalns novēlās no pleciem
kalnus /nu/versti - kalnus gāzt  (daudz padarīt)
kalnas su kalnu nesueina, o žmogus su žmogumi sutinka - kalns ar kalnu nesatiekas, cilvēks ar cilvēku satiekas
kalnasargis  (1) bot.  selīne;
kalnatundrė  (1) kalnu tundra;
kalnavertys   -ė̃  (34a) folkl. kalnu gāzējs   -a;   ~ėliaũ ,   adv.  augstāk; vairāk kalnā  (piem., dzīvot);
kalnėnas   -ė  (1)
1. kalnu iedzīvotājs   -a; kalnietis   -e
kalnėnų gentys - kalniešu ciltis
2. sk.   aukštaĩtis;
kalnietis   -ė  (2) kalnietis   -e; kalnu iedzīvotājs   -a;
kalnynas  (1) kalnu grēda; kalniene;
kalningas   -a  (1) kalnains   -a
kalningas kraštas - kalnains novads  (apgabals)
kalnininkystė  (2) sk.   kalnakasýba;
kalninis   -ė  (2) kalna-; kalnu-
kalninė pušis - kalna priede
kalniškis   ~ė  (2) kalnu iedzīvotājs   -a;
kalnodara  (1) ģeol. oroģenēze, kalnu veidošanās;
kalnuotas   -a  (1) kalnains   -a; kalniem bagāts   -a;
kalnuotumas  (2) kalnainums;
kalnus   -ì  (4) augsts   -a; kalnains   -a; paaugstināts   -a  (par vietu)