Karalaitis latviškai
Karalaitis - karaláitis
-ė
(1)
karaļdēls,
karaļmeita;
ķēniņa dēls,
ķēniņa meita;
karaliauti
(~iáuja,
~iavo)
1.
būt karalim
(ķēniņam),
būt karalienei
(ķēninienei)
2.
pārn.
valdīt;
karalienė
(1)
1.
karaliene;
ķēniņiene
2.
šahā sk.
valdõvė;
karalija
(2),
karalystė
(2)
arī pārn.
karaliste;
ķēniņvalsts
paveldėti karalystę - mantot
(saņemt mantojumā) karaļvalsti
sapnų karalystė - sapņu /karaļ/valsts
Karalaitis angliškai, lenkiškai
Lietuvių latvių žodynas
Vertėjas