Kelmas latviškai

Kelmas - kélmabudė  (1) sk.   kelmùtis;
kelmakasys   -ė̃  (34a) celmu racējs   -a;
kelmarovė  (1) tehn. celmu lauzējs  (mašīna);
kelmas  (3)
1. celms
plėšti (ráuti) kelmus - lauzt celmus
2. cers
serbentų kelmas - jāņogu cers
3. etn. bišu strops  (no bluķa izdobts); aulis
4. niev. sar. mūlāps; stulbenis   -e; nejēga  kopdz.; koka pauris sar.
♦
eik po kelmais! - ej ratā!
gyvas kelmas - ļoti daudz
neraus jo kelmas - neraus viņu velns
ne iš kelmo spirtas - nav ar pliku roku ņemams
kelmauti   (~áuja,  ~ãvo) ,  raut  (lauzt, izcelt) celmus;
kelmavertys   -ė̃  (34a) celmu rāvējs   -a  (lauzējs, -a, izcēlējs, ~a);
kelmavietė  (1) celmaina vieta, celmājs;
kelmietis   -ė  (2) ķelmietis   -e  (Ķelmes pilsētas vai novada iedzīvotājs, -a);
kelmynas  (1),
kelmynė  (2) celmājs, celmaine, celmiene, celmaina vieta;
kelminis   -ė  (2) celma-; celmu-
kelminis avilys - no bluķa izdobts strops; aulis
kelmiškis   -ė  (2) sk.   kelmiẽtis;
kelmokšnis  (1) neliels celms;
kelmuotas   -a  (1) celmains   -a; celmots   -a;
kelmuoti   (~úoja,  ~ãvo) ,  cerot;
kelmuotumas  (2) celmainums
pievų kelmuotumas - pļavu celmainums
kelmutis  (2) bot.  celmene  (sēne)