Keltuvės latviškai

Keltuvės - kéltis  (kẽliasi, kė́lėsi)
1. celties  (augšup); celties  (no miega); pārcelties  (uz citu dzīves vietu)
anksti keltis - agri celties
keltis nuo stalo - celties no galda
tešla keliasi - mīkla ceļas  (rūgst)
2. pārn. lepoties, dižoties
♦
į puikybę keltis - kļūt lepnam, -ai
keltukas  (2)
1. ceļamā un nolaižamā ierīce
2. tehn. domkrats, ceļamskrūve;
keltuvas  (1) prāmis
2. celtnis, ceļamais krāns, vinča
3. funikulers; lifts;
keltuvė  (3a) etn.
1. spriguļa kāts
2. mīstīklu augšējā daļa;
keltuvės  (2)  dsk. etn. svinīga jaunā pāra modināšana pirmajā rītā pēc kāzām