Kiaurai latviškai

Kiaurai - kiaurabur̃nis   -ė  (2) niekkalbis   -e; caurmute;
kiauradantis   ~ė  (2) tāds   -a, kam ir cauri zobi;
kiauradugnis   -ė  (2)
1.  adj.  /tāds, -a, kas ir/ bez dibena, ar cauru dibenu  (piem., muca)
2.  subst. iron.  caurais maiss; alkatīgs cilvēks   -i,
kiáurai  adv.  cauri
kiaurai peršlapęs - caurcaurēm izmircis
matyti kiaurai arī pārn. - redzēt cauri