Klaikšis latviškai
Klaikšis - klaĩkšis
-ė
(2)
sar.
muļķis
-e;
plānprātiņš;
klaikti
(~sta,
~o)
1.
zaudēt prātu,
kļūt muļķim
(plānprātiņam)
2.
kļūt baigi
(baismīgi, drausmīgi);
klaikuma
(3b)
1.
baismīga
(briesmu, drausmu pilna) vieta
2.
baismīgs
(drausmīgs, briesmīgs) laiks;
klaikumas
(2)
baismīgums,
drausmīgums,
šausmīgums,
briesmīgums;
klaikus
-ì
(4)
baigs
-a,
baismīgs
-a,
drausmīgs
-a,
šausmīgs
-a,
briesmīgs
-a
Klaikšis sinonimai