Klaikus latviškai

Klaikus - klaĩkšis   -ė  (2) sar. muļķis   -e; plānprātiņš;
klaikti   (~sta,  ~o)
1. zaudēt prātu, kļūt muļķim  (plānprātiņam)
2. kļūt baigi  (baismīgi, drausmīgi);
klaikuma  (3b)
1. baismīga  (briesmu, drausmu pilna) vieta
2. baismīgs  (drausmīgs, briesmīgs) laiks;
klaikumas  (2) baismīgums, drausmīgums, šausmīgums, briesmīgums;
klaikus   -ì  (4) baigs   -a, baismīgs   -a, drausmīgs   -a, šausmīgs   -a, briesmīgs   -a