Klajoklis latviškai

Klajoklis - klajójimas  (1) klejošana, klaiņošana; staiguļošana; klejojums, klaiņojums;
klajoklinis   -ė  (1) nomadu-; klejotāju-; staiguļu-;
klajoklis   -ė  (2) nomads; klejotājs   -a; klaiņotājs   -a; staigulis   -e
klajoklių gentys - nomadu ciltis
nervas klajoklis anat.  - klejotājnervs
paukštis klajoklis - klejotājputns
klajokliškas   ~a  (1) nomadu-; klejotāju-; staiguļu-;
klajonė  (2) klejojums, klaiņojums
klajonių metai - klejojumu gadi
klajoti   (~ója,  ~ójo)
1. klejot, klaiņot; staiguļot
2. maldīties /apkārt/, klimst
3. murgot;
klajotojas   -a  (1) klejotājs   -a; klaiņotājs   -a; staiguļotājs   -a;
klajūnas   -ė  (2) klaidonis   -e; klejotājs   -a; klaiņotājs   -a; klejonis