Kvailys latviškai

Kvailys - kvaĩlas   -à  (4) muļķīgs   -a; dumjš   -a; stulbs   -a
kvailas žmogus - muļķīgs  (dumjš) cilvēks
kvailas klausimas - muļķīgs jautājums
kvailas reikalas - muļķīga lieta
kvaili juokai - muļķīgi  (dumji) joki
♦
kvailas per visą pilvą - gatavais muļķis, muļķadesa
kvailas kaip bato aulas - dumjš kā zābaks
kvailas kaip avinas - stulbs kā auns
kvailą ir bažnyčioje muša - kas pats dumjš, tam ledus glums
kvailėti   (~ė́ja,  ~ė́jo) ,  kļūt muļķim   -ei  (stulbenim, -ei); kļūt muļķīg/āk/am   -ai  (stulb/āk/am, -ai);
kvailybė  (1) muļķība, dumjība
padaryti didelę kvailybę - izdarīt lielu muļķību
kvailinėti   (~inė́ja,  ~inė́jo) ,  niev. staigāt kā muļķim   -ei  (dumjam, -ai);
kvailinti   (~ina,  ~ino)
1. turēt par muļķi; saukāt par muļķi
2. muļķot; āzēt;
kvailiojimas  (1) muļķošanās; blēņošanās;
kvailioti   (~iója,  ~iójo) ,  muļķoties; blēņoties;
kvailys   -ė̃  (4) muļķis   -e; stulbenis   -e
apsimesti kvailiu - izlikties par muļķi
su kvailiu susidėjęs, pats kvailiu paliksi folkl. - ar muļķi sasējies, pats par muļķi kļūsi
kvailystė  (2) muļķība
nedaryk kvailysčių! - nedari muļķības!
išdarinėti kvailystes - darīt muļķības
kvailiškas   -a  (1) muļķīgs   -a; dumjš   -a; stulbs   -a;
kvailokas   ~a  (1) pamuļķīgs   -a; padumjš   -a  pastulbs   -a; diezgan muļķīgs   -a  (dumjš, -a, stulbs, -a);
kvailti   (~sta,  ~o) ,   sk.   kvailė́ti;
kvailumas  (2) muļķīgums, stulbums