Liežuvininkas latviškai

Liežuvininkas - liežùvininkas   -ė  (1) niev. tenkotājs   -a; mēlnesis   -e; tenku vācele sar.;
liežuvinis   -ė  (1) mēles-
liežuvinis garsas val. - mēlenis
liežuvis  (2)
1. daž.  noz. mēle
laižyti liežuviu - laizīt ar mēli
liepsnos liežuviai pārn. - liesmu mēles
2.  parasti dsk.   (~iai) ,  valodas  dsk., tenkas  dsk.
žmonių liežuviai - ļaužu valodas  (tenkas)
♦
ant liežuvio galo - mēles galā
lakstyti iškišus liežuvį - skriet mēli izkārušam,-ai
liežuvį už dantų laikyti - turēt mēli aiz zobiem; /sa/turēt  (/pie/valdīt) mēli  (muti)
aštrų liežuvį turėti - būt ar asu mēli
ilgą liežuvį turėti - būt ar garu mēli
liežuvį prikąsti - iekost mēlē, iekost mēli zobos
atrišti liežuvį - atraisīt mēli
liežuvį niežti /pasakyti/ - mēle niez /pasacīt/
liežuvį pasidėjus klausyti - uzmanīgi klausīties
liežuvio neapversti - būt nerunīgam, -ai
liežuviu malti - kulstīt mēli, runāt tukšu
ant galo liežuvio stovėti - būt uz mēles gala, būt mēles galā
liežuvį galima nuryti - mēli var norīt  (ļoti garšo)