Naminis latviškai

Naminis - nãmas  (4)
1. māja; nams
gyvenamieji namai - dzīvojamās mājas
medinis namas - koka ēka
mūrinis namas - mūra māja
namo gyventojai - mājas iemītnieki
namų valdyba - namu pārvalde
namų šeimininkė -   1) mājas  (māju) saimniece  2) mājsaimniece
namų knyga - mājas grāmata
2.  dsk.   (~aĩ)  (ģimenes mītne) mājas
namų darbai - mājas uzdevums  (skolā)
mano namai toli - manas mājas ir tālu
namuose - mājās
3.  dsk.   (~aĩ)  (iestāde) nams
poilsio namai - atpūtas nams
vaikų namai - bērnu nams
kultūros namai - kultūras nams
prekybos namai - tirdzniecības nams
♦
amžini namai - mūža māja/s/
kortų namelis - kāršu namiņš
namų vagies nenusaugosi - mājas zagli nenovaktēsi
nėra namų be dūmų - nav mājas bez dūmiem
nameišis   -ė  (2)  izl.
1. mājās tupētājs   -a
2. mājinieks   -ce;   ~iẽ ,   adv.  mājā, mājās
♦
visur gerai, bet namie geriausia - visur ir labi, bet mājās vislabāk
jauskitės kaip namie! - jūtieties kā mājās!
jam ne viskas (nè visì) namie - viņam nav viss mājās; viņam nav visi /pieci/
namiegas  (1)  izl. sk.   namìškis;
namykštis   -ė  (1) sk.   namìškis;
naminė  (2) sar. kandža; paštecināts degvīns;
namininkas   -ė  (2)
1. mājīpašnieks   -ce
2. mājinieks   -ce;
naminis   ~ė  (2) mājas-; māju-
naminis gyvulys - mājdzīvnieks; mājlops
naminis vynas - mājas vīns
namisėda  (1)  kopdz. mājās sēdētājs   -a; mājās tupētājs   -a;
namiškis   -ė  (2) mājnieks   -ce; ģimenes loceklis   -e;
namiūkštis  (1) mājele; namelis;   ~õ,  ~õlei,  ~õlio,  ~õliui,  ~õniui ,   adv.  uz māju  (mājām), mājup
laikas eiti namo - ir laiks iet uz mājām
pareiti namo - pārnākt mājās
  ~óp/i/ ,  novec. sk.   namõ