Nosis latviškai

Nosis - nósis   (~ies)  (1)  s.
1. deguns
kumpa nosis - līks deguns
nusišnypšti nosį - nošņaukt degunu
nosis bėga - deguns tek
kalbėti pro(per̃) nosį - runāt caur degunu
nosies ertmė anat.  - deguna dobums
2. purns; snuķis
3.  (laivas, kuģa) priekšgals
♦
vedžioti ką už nosies - vazāt kādu aiz deguna
paimti iš po nosies - nocelt no deguna priekšas
gauti per nosį - dabūt pa degunu
likti su ilga nosimi - palikt ar garu degunu
nudurti (nuleisti) nosį - nokārt  (nolaist) degunu
riesti (kelti) nosį - celt  (sliet) degunu gaisā; augstu celt degunu
kaišioti nosį - bāzt /visur/ degunu
po nosimi - degungalā
nosies tiesumu - taisni, taisnā virzienā
tarp dviejų auklių vaikas be nosies - starp divēm auklēm bērns paliek bez uzraudzības
nušluostyti kam nosį - kādu pārtrumpot
ne tavo nosiai tai padaryti - ne tev pa spēkam to izdarīt
ne sulig savo nosimi - pāri saviem spēkiem
ne mano nosiai - kur nu man
nosligė  (1) sk.   į́nosis