Pareigūnas latviškai

Pareigūnas - pareigà  (3b)
1. pienākums
išpildyti savo pareigą - izpildīt savu pienākumu
laikyti savo pareiga - uzskatīt par savu pienākumu
2.  dsk.  (pãreigos) pienākumi; amats
eiti kieno pareigas - strādāt par ko; izpildīt kādu amatu
pareigybė  (1) štata vienība; amats;   ~ìngai ,   adv.  ar pienākuma apziņu;
pareigingas   -a  (1) apzinīgs, -a savos pienākumos;
pareigingumas  (2) pienākumu apzināšanās;
pareigininkas   -ė  (2) pienākuma cilvēks;
pareigūnas   -ė  (2) ierēdnis   -e
valdžios pareigūnas - varas  (valdības) pārstāvis