Rėklus - rėklė̃ (4) niev. sk. gerklė̃;rėklys -ė̃ (4) sk. rėksnỹs;rėklumas (2) bļāvēja (kliedzēja, raudātāja) daba;rėklus -ì (4) kliedzošs -a; brēcošs -a; tāds, -a, kas mēdz kliegt (brēkt, raudāt)
