Retapėdis latviškai

Retapėdis - retadañtis   -ė  (2) /tāds, -a, kas ir/ ar retiem zobiem;   ~ĩ ,   adv.  reti
retai sėti - reti sēt
retai atsitinka - reti atgadās  (notiek)
retakalbis   -ė  (2) niev. mazrunīgs cilvēks; mēmulis   -e;
retapėdis   -ė  (2) niev. tūļa  kopdz.; neveiklis   -e;
retaplaukis   ~ė  (2)
1.  subst. plānmatis   -e
2.  adj.  /tāds, -a, kas ir/ ar plāniem matiem;
retarievis   -ė  (2) /tāds,-a, kas ir/ ar retām rievām  (par koku)