Stebuklas latviškai

Stebuklas - stebùklas  (2) daž.  noz. brīnums
tikėti stebuklais - ticēt brīnumiem
technikos stebuklas - tehnikas brīnums
  ~ìngai ,   adv. 
1. brīnišķīgi; brīnumaini
2. brīnumainā kārtā;
stebuklingas   -a  (1)
1. brīnišķīgs   -a; brīnumjauks   -a
stebuklingas reginys - brīnišķīgs skats
2. brīnumains   -a; brīnumdarītājs   -a
stebuklingas paveikslas - brīnumdarītāja /svēt/bilde
stebuklingumas  (2)
1. brīnišķīgums; jaukums
2. brīnumainība;
stebuklinis   -ė  (1) brīnumu-, brīnumains   -a
stebuklinės pasakos - brīnumu pasakas  (žanra paveids)