Zuikis latviškai

Zuikis - zuĩkė  (2) zaķu māte; zaķene;
zuikelis  (2)  dem.  zaķītis;
zuikena  (3b) zaķāda;
zuikiauti   (~iáuja,  ~iãvo) ,  medīt  (ķert) zaķus;
zuikiena  (1) zaķa gaļa;
zuikinė  (1) zaķenīca; zaķene; zaķādas cepure;
zuikinėti   (~inė́ja,  ~inė́jo) ,   sk.   zuikiáuti;
zuikinis   -ė  (1) zaķa-; zaķu-;
zuikis  (2)
1. zaķis
zuikis skuodžia (neria) į mišką - zaķis cilpo  (joņo) uz mežu
zuikis bėgdamas kilpas mėto - zaķis skrien cilpas mesdams
zuikis puikis folkl. - zaķis garausis
2. sar. zaķis, bezbiļetnieks   -ce♦
zuikį pagauti - noķert zaķi  (pakrist)
zuikiu važiuoti - braukt par zaķi  (bez biļetes)
zuikio pyragas - ciemakukulis
zuikiškas   -a  (1) zaķa-; zaķu-
zuikiškas bailumas - zaķa bailes
zuikiukas  (2) zaķēns;
zuikmiegis  (1) sar. trausls miegs; zaķa miegs;
zuiktaukiai  (1)  dsk. zaķa tauki  dsk.;
zuikutis  (2) zaķītis
♦
saulės zuikutis - saules zaķītis
zuikvanagis  (1) sk.   vìštvanagis